Apbūves tiesība: regulējums dalītā īpašuma problēmai
Lai risinātu dalītā īpašuma problēmas, kas radušās saistībā ar zemes un ēku piederību dažādām personām, likumdevējs ir veicis grozījumus Civillikumā un likumā «Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību». Šie grozījumi aizstāj iepriekšējo regulējumu par ēkām kā patstāvīgu īpašumu uz nomas tiesību spēkā esamības laiku un ievieš jaunu apbūves tiesību institūtu.
Apbūves tiesības definīcija un nodibināšana
Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Būtiski atzīmēt, ka apbūves tiesība neļauj būvēt dzīvojamās mājas.
Apbūves tiesības nodibināšana notiek ar līgumu, kurā jānorāda zemes gabals, uz kuru attiecas tiesība, tās termiņš (ne mazāks par desmit gadiem), maksa par apbūves tiesību (ja tāda ir) un tās maksāšanas termiņi. Ja puses nav vienojušās citādi, maksai par apbūves tiesību piemēro nomas līguma noteikumus.
Apbūves tiesības izlietošana
Apbūves tiesība dod tiesības celt un lietot uz svešas zemes uzcelto ēku kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Tas nozīmē, ka apbūves tiesības būvnieks kļūst par ēkas īpašnieku uz apbūves tiesības termiņa laiku.
Apbūves tiesība tiek ierakstīta zemesgrāmatā kā pastāvīgs civiltiesiskās apgrozības objekts. Tas nozīmē, ka to var atsavināt, apgrūtināt ar citām lietu tiesībām un manto.
Apbūves tiesības izbeigšanās
Apbūves tiesība izbeidzas pati no sevis pēc termiņa beigām, kas ir norādīts zemesgrāmatā. Tā var izbeigties arī agrāk, ja notiek kāds no šādiem gadījumiem:
- Tiesību sakritums vienā personā.
- Tiesas spriedums.
- Savstarpēja vienošanās.
Ja apbūves tiesība ir apgrūtināta ar citām lietu tiesībām, tās izbeigšanai pirms termiņa beigām ir nepieciešama trešo personu piekrišana.
Zemes gabala īpašnieks var prasīt apbūves tiesības izbeigšanu vai pārdošanu piespiedu izsolē, ja apbūves tiesīgais būtiski pārkāpj līgumā noteiktos ierobežojumus vai pasliktina zemes gabala stāvokli.
Apbūves tiesības un zemes īpašnieks
Lai aizsargātu zemes īpašnieka intereses, likums nosaka, ka apbūves tiesības spēkā esamības laikā apbūves tiesīgajam ir pienākums rūpēties par apbūvei nodoto zemes gabalu un atbildēt kā īpašniekam pret visām trešajām personām. Visas uz zemes gabalu un apbūves tiesību gulošās nastas un izdevumi jānes apbūves tiesīgajam.
Pēc apbūves tiesības izbeigšanās uz tās pamata uzceltā ēka kļūst par zemes gabala būtisku daļu. Zemes gabala īpašnieks iegūst šo ēku bez atlīdzības, ja vien atlīdzība nav noteikta līgumā par apbūves tiesību piešķiršanu.
Secinājumi
Jaunā apbūves tiesību institūta ieviešana ir vērsta uz dalītā īpašuma problēmas risināšanu un tiesiskās noteiktības stiprināšanu. Tas nodrošina skaidrību par ēku īpašumtiesībām un ļauj zemes īpašniekiem efektīvāk pārvaldīt savu īpašumu.